Zināšanu pētījumi

Lai pilnvērtīgi varētu realizēt projekta mērķus, LKA sākotnēji ar sadarbības partneriem veica vairākus pētījumus par finanšu zināšanām Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu, skolēnu un skolotāju auditorijās. Pētījumu gaitā tika noskaidrots gan zināšanu līmenis, gan informācijas avoti, gan nepieciešamais atbalsts zināšanu uzlabošanai.

Pētījums par 6 līdz 12 gadus vecu bērnu finanšu lietpratību un tās veicināšanu

2014. gada pētījums ir veltīts ģimenēm, kas audzina 6–12 gadu vecus bērnus un rosina pārskatīt vecāku ieguldījumu audzināšanā. Vecāki nežēlo pūles, lai vestu bērnus uz dažādiem pulciņiem, bet viņiem neatliek laika un nav zināšanu, kā veicināt bērnu finanšu lietpratību. Zināšanu pārmantojamība paaudžu starpā izteikti modulē bērnu zināšanas un priekšstatus par finanšu jomu. SKDS finanšu lietpratības pētījumā (2011) 57% iedzīvotāju savas zināšanas privāto finanšu plānošanā novērtē kā vājas vai ļoti vājas un tas nenovēršami veido apburto loku, kurā bērni tiem vecākiem, kuri savas zināšanas nevērtē kā labas vai ļoti labas, sasniedzot pilngadību un uzsākot patstāvīgu dzīvi, realizē ģimenē noskatītās prakses. Tāpēc šī pētījuma analītiskajai daļai papildus ir izstrādāta rokasgrāmata „Ko bērni vecākiem var iemācīt par naudu?”, kurā vecāki tiek mudināti skaidrot bērniem, mācīt un pašiem pievērst uzmanību tiem šķietami vienkāršajiem ikdienas finanšu procesiem, kuros iesaistīti viņu sākumskolas vecuma bērni,
tādējādi pašiem iegūstot papildus zināšanas un stiprinot savas mājsaimniecības un tādējādi arī savu bērnu nākotni.

Pētījuma ziņojums

Interaktīva rokasgrāmata vecākiem "Ko bērni vecākiem var iemācīt par naudu?"

 

Finanšu lietpratība mājsaimniecībās

2012. gada nogalē Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas studenti sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju veica otro pētījumu par jauniešu finanšu lietpratību, atlasot vidusskolas vecuma jauniešus un pētot mājsaimniecības, kurās tie dzīvo.
Pētījuma gaitā tika pievērsta uzmanība vairākām ar finanšu lietpratību saistītām tēmām – izpratnei par to, ko nozīmē būt finanšu lietpratīgam, vērtējumam, kas dots par savu un mājsaimniecības lietpratību, kā arī tam, kā paustā attieksme novērojama mājsaimniecības darbībā. Pētījuma gaitā atklājās vairāki paradoksi attiecībā uz to, kā mājsaimniecību locekļi pieņem lēmumus saistībā ar mājsaimniecības budžeta plānošanu. Pētījuma rezultāti ļauj veidot efektīvāku un aptverošāku finanšu lietpratības apmācību skolās, kā arī rosina diskusiju par ģimenes, kopienas un finanšu institūciju lomu iedzīvotāju finanšu lietpratības veidošanā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika izveidotas rekomendācijas, lai veicinātu izpratni un sadarbību starp mājsaimniecībām un finanšu institūcijām.

Pētījums "Finanšu lietpratība mājsaimniecībās"


Jauniešu finanšu lietpratība

2012. gada pirmajā pusē, Latvijas Komercbanku asociācijai sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, tika veikts antropoloģisks pētījums ar mērķi noskaidrot jauniešu finanšu lietpratību. Pētījumā tika analizētas jauniešu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus savās, savas ģimenes un kopienas interesēs, kā arī noskaidrota jauniešu izpratne par ekonomikas procesiem. Analizējot iegūtos datus, tika noskaidrots, ka lielākā daļa jauniešu savu finanšu lietpratību vērtē ļoti kritiski, uzsverot, ka pat ja šī brīža vajadzībām ar viņu zināšanām un prasmēm pietiek, veiksmīgai finansiālai nākotnei to būtiski pietrūkst. Galvenie informācijas avoti par finanšu lietpratību ir ģimene un skola. Pētījuma ziņojums ietver arī ieteikumus efektīvākas un aptverošākas finanšu lietpratības apmācībai skolās, kā arī rosina diskusiju par ģimenes, kopienas un finanšu institūciju lomu iedzīvotāju finanšu lietpratības veidošanā.

Pētījuma ziņojums „Jauniešu finanšu lietpratība”
Prezentācija par pētījuma rezultātiem


Situācijas izpēte par finanšu pratības jomu vispārējā izglītībā pedagogu un izglītojamo mērķa grupās

2012. gadā SIA Excolo Latvija pēc Latvijas Komercbanku asociācijas pasūtījuma veica pētījumu “Situācijas izpēte par finanšu pratības jomu vispārējā izglītībā pedagogu un izglītojamo mērķa grupās”. Tā mērķis bija iegūt informāciju atbalsta sistēmas izveidei sociālo zinību un ekonomikas skolotājiem par finanšu pratības satura apguvi. Pētījumā tika aptaujātas divas mērķa grupas – jaunieši, kuri laika posmā no 2003. līdz 2012.gadam beiguši 9. un/vai 12. klasi un vispārējās izglītības pedagogi (prioritāri – sociālo zinību un ekonomikas mācību priekšmetu skolotāji). Pedagogi savu informētību par privāto finanšu plānošanas jautājumiem vērtē izteikti pozitīvāk kā jaunieši – kopumā 58% pedagogu uzskata, ka ir labi informēti, kamēr jauniešu vidū šādi vērtējošo īpatsvars ir tikai 34%. Būtiskākie informācijas avoti, kur jaunieši iegūst informāciju par privāto finanšu jautājumiem, ir – masu mediji (42%), vecāki (34%) un internets (30%). Salīdzinoši bieži – 26% gadījumu – informācija tiek iegūta arī no draugiem un skolā vai augstskolā.

Pētījums “Situācijas izpēte par finanšu pratības jomu vispārējā izglītībā pedagogu un izglītojamo mērķa grupās”
Kopsavilkums
Prezentācija

Banku ziņas

Pieci iemesli, kāpēc uzkrāt Pensiju 3. līmenī gada nogalē?
Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu Pensiju 3. ...


Swedbank aptauja: jaunieši vēlas stabilitāti, aug ticība Latvijas darba tirgum
Stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liec...


SEB bankas aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā
Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB...


Būtiski aug New Hanza Capital finanšu rādītāji
Šī gada deviņos mēnešos New Hanza Capital strādāja ar peļņu EUR 173 445 apmērā, kas ir par 512% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu ...


Statistika

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte