Noderīgi

LKA prezidenta M.Bičevska intervija ziņu aģentūrai Leta: Riska samazināšana nerezidentu apkalpošanā jau redzama skaitļos

Pievienots: 15.11.2016
Šogad deviņos mēnešos Latvijas banku sektora nerezidentu segmentā apkalpotie aktīvi ir samazinājušies par piektdaļu. Tātad riska samazināšana ir acīmredzama arī skaitļos, intervijā aģentūrai LETA saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. ASV ekspertu veiktais audits licis secināt, ka nerezidentu segmentā strādājošajām bankām jāmainās. Banku akcionāriem un valdei jāpiedāvā tāds turpmākās darbības modelis, kas finanšu tirgus regulatoram ļauj gūt pārliecību par modeļa ilgtspēju.
Bičevskis vērtē, ka transakciju bizness nākotnē iespējams, meklējot cita veida klientus. Attīstāma niša ir privātbaņķieru un investīciju pakalpojumi, bet jārēķinās, ka ieņēmumi no šiem pakalpojumiem aug daudz lēnāk, nekā var samazināties transakciju bizness. Savukārt starptautiskās tirdzniecības finansēšanai vajadzīga pietiekami liela finanšu institūcijas kapacitāte. Pašlaik bankas strādā pie jaunajām biznesa stratēģijām, kas ir komplekss un laikietilpīgs uzdevums. "Laiks rādīs, vai visi akcionāri būs gatavi ieguldīt nepieciešamo investīciju apjomu," sacīja asociācijas vadītājs.

Bičevskis šonedēļ atstās Komercbanku asociācijas prezidenta amatu un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai.

Ko bankas šogad darījušas, lai mazinātu naudas atmazgāšanas riskus? Cik daudz resursu ieguldīts?

Finanšu sektors un bankas skaidri pateikušas, ka no finanšu sektora attīstības stratēģijas top trīs tēmām pirmā ir reputācija, tās atjaunošana un nostiprināšana.

Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršana banku industrijā, Latvijas Komercbanku asociācijā kā virziens tika definēts jau 2015.gadā. Nolīgām ārvalstu konsultantus, radījām ceļa karti, nosakot galvenos principus.

Atbilstības jeb "compliance" fundaments balstās uz četriem pamatakmeņiem: politikas un procedūras, atbilstošs personāls, personāla apmācība un audits jeb neatkarīgs, ārējs novērtējums, ka tas viss strādā. Šajos četros pīlāros industrija ir investējusi.

Procedūras un politikas pamatā ir regulatora vai valdības darbs, pieņemot likumus un noteikumus, bet asociācija par visiem jaunumiem, noteikumiem, procedūrām sniegusi savu viedokli un priekšlikumus, mēģinājusi adekvāti un atbildīgi atbildēt un komentēt.

Cilvēkresursu jomā bankās tiek pieņemti jauni darbinieki, arvien aug kopējais to cilvēku skaits, kuri strādā ar atbilstības jautājumiem. Šiem speciālistiem ir īpašas apmācības, šogad vien gandrīz 30 cilvēki iegūs ACAMS [Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists] sertifikātu. Ir arī pastāvīgas mācības banku personālam, kuras sadarbībā ar Komercbanku asociāciju nodrošina specializēta kompānija. Esam izveidojuši attālinātas apmācības instrumentu. Ir ļoti daudz ieguldīts, lai augstākā līmeņa banku speciālisti – valdes locekļi, atbilstības vadītāji - mācītos un iegūtu atbilstošus sertifikātus. Ir ieguldīts infrastruktūrā, lai bāzes apmācību varētu iegūt kā standarta produktu.

Savukārt audita jomu varam sadalīt vairākās daļās. Ir bankas, kuras jau savulaik izmantoja četru lielo audita kompāniju pakalpojumus, lai saprastu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības jomā. Papildu tam ir ASV uzņēmumu šogad veiktais ārējais audits bankās, kuras strādā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas novēršanas riskiem, jo tām ir starptautiskā klientu bāze. ASV eksperti veica analīzi, raugoties no ASV standartu viedokļa. Auditēšana ir pacelta jaunā līmenī, ir ieguldītas lielas naudas summas, salīdzinot ar to, cik līdz šim veltīts.

Esam nonākuši pie jauniem secinājumiem, kam sekos plāni, kā uzlabot konstatētās lietas – vai nu ieviest jaunas apmācības vai uzlabot informācijas tehnoloģiju sistēmas, tās automatizējot. Pašreizējā tendence vērsta uz automatizāciju, nevis individualizētiem lēmumiem, lai riski būtu tā parametrizēti, ka sistēmā lec ārā problēmas, kuras varētu parādīties ar klientiem, un lai cilvēku faktors vairs nestrādātu. Automatizācija ir viens no tiem virzieniem, kurā tiek strādāts.

Industrija brauc un diskutē par šīm lietām ar ārējiem partneriem. Braucam uz ASV, lai diskutētu, kādas programmas valstī ieviešam, kādus resursus bankas iegulda, kāds ir biznesa apjomu maiņas virziens. Skaitļi rāda, ka šogad deviņos mēnešos nerezidentu klientu apkalpošanā apkalpotie aktīvi ir samazinājušies par piektdaļu. Tātad riska samazināšana ir acīmredzama arī skaitļos.

Cik tālu bankas var samazināt savu biznesu, atsakoties no riskantiem klientiem? Kādā brīdī noteikti ir robeža, kad vairs nevar sašaurināt līdzšinējo biznesu.

Par to runā regulators. Ar šīm bankām tiek diskutēts, kāds būs to jaunais biznesa modelis, kas būs alternatīvi, jauni biznesa virzieni, kā tiks nodrošināta ekonomiskā ilgtspēja katras konkrētās bankas biznesa modelim. Tas ir individualizēts process. Latvijā ir 12-13 bankas, kurās ir pietiekami liela ārvalstu biznesa komponente, taču šīs bankas ir ļoti atšķirīgas. Tā ir akcionāru, valdes un regulatora saruna, kā nonāk pie tāda redzējuma, kas ļauj regulatoram gūt pārliecību, ka tas būs ilgtspējīgs.

Kuros virzienos bankas varētu iet? Pētniece Ramona Rupeika-Apoga domnīcas "Certus" rīkotajā finanšu konferencē minēja trīs iespējamos attīstības virzienus, tai skaitā joprojām arī transakcijas, tikai rūpīgāk vērtējot riskus.

Transakcijas, meklējot cita veida klientus. Jāstrādā uz citu biznesa stratēģiju, citu biznesa standartu, kas ļauj cita tipa klientiem būt ieinteresētiem šajos pakalpojumos. Ir jāmainās un jācīnās par jauniem klientu segmentiem.

Pētniece minēja arī divus citus iespējamos virzienus, kur Latvijas nerezidentu segmenta bankas varētu strādāt, - starptautiskās tirdzniecības finansēšana un "Private banking".

Daļa no bankām jau mēģinājušas šajos virzienos investēt. Starptautiskā tirdzniecības finansēšana gan ir vairāk raksturīga bankām, kurām ir lielāka finanšu kapacitāte un plašāks tīkls. Jāspēj pārzināt tos tirgus, ar kuriem tirdzniecība tiek finansēta. Nevar sēdēt vienā lokālā punktiņā un ļoti droši finansēt, nesaprotot, kas tajos tirgos notiek. Tāpēc vajadzīga pietiekami liela finanšu institūcijas kapacitāte, lai nodrošinātu atbilstošu kompetenci.

Privātbaņķieru pakalpojumi un investīciju pakalpojumi, protams, ir attīstāma niša, bet jārēķinās, ka tā ieņēmumu pusē aug daudz lēnāk, nekā var samazināties transakciju bizness. Nevajadzētu sevi mānīt, ka šie virzieni ir viens pret vienu aizvietojoši. Privātbaņķieru un investīciju pakalpojumu joma ir attīstāma, bet tikai reizē ar reputāciju. Tāpēc atgriežamies atkal pie pamata - industrijas reputācija un tās stiprināšana ir kritisks priekšnosacījums, lai attīstītu jebkuru no šiem finanšu pakalpojumiem.

Kāda kopumā bankās ir sajūta pēc ASV uzņēmumu veiktā audita?


Ka jāmainās.

Kas tiks darīts?

Viens virziens ir - kā mēs strādājam ar esošajiem klientiem, saskaņā ar kādām vērtībām un kādiem principiem. Ko mēs no klientiem sagaidām un ko piedāvājam kā partneri. Otrs - jaunu biznesa virzienu vai jaunu klientu meklēšana. Šīs abas lietas noved pie jaunas, katrai bankai, katram akcionāram savas biznesa stratēģijas.

Tas pašlaik ir procesā?

Tas ir tas, kas notiek. Ir bankas, kurās jau ir lielāka skaidrība, ir bankas, kurās tā ir mazāka, kurās rit iekšējās diskusijas. Kopējā vide ir ļoti dinamiska. Tas nav parastas reizrēķina tabulas uzdevums. Tas ir ļoti komplekss uzdevums, tas nevar būt vienas nedēļas vai mēneša uzdevums. Pārmaiņas prasa laiku, un katrā no institūcijām ir svarīgi, lai ir pārmaiņu līderis vai komanda, kas ved uz priekšu.

Visas bankas ir gatavas pārmaiņām? Vai kāda banka varētu saprast, ka nav jēgas ieguldīt?


To laiks rādīs. Tās būs akcionāru izvēles. Pārmaiņas vienmēr saistītas ar investīcijām. Laiks rādīs, vai visi akcionāri būs gatavi ieguldīt nepieciešamo investīciju apjomu. Varbūt kāds domās pārdot, vēl kāds domās mainīt biznesa veidu, kļūt no licencētas bankas par licencētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Izvēles iespējas tirgū ir dažādas. Tas būs stratēģijas jautājums, un bankām jāspēj pārliecināt regulatoru, ka izraudzītais ceļš ir ilgtspējīgs.

Minējāt investīcijas cilvēkresursos, atbilstības speciālistos. Kāda ir situācija tirgū? Bankas visu laiku aicina darbā šos analītiķus.

Pagaidām pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Tā ir globāla tendence.

Globāli notiek jauna finanšu standarta veidošana, kas sevī ietver cita veida attiecības ar klientu. Ne katrā finanšu institūcijā tas jau ir noticis, un šīs pārmaiņas kopumā būs ilgstošas. Bet jāapzinās, ka šodien valdības un regulatori no bankām sagaida partnerību cīņā ne tikai ar naudas atmazgāšanu, bet arī cīņā ar nodokļu nemaksāšanu, ar izvairīšanos no dabiskā nodokļu sloga. Pašlaik banku noslēpums ir citāds, nekā tas bija pirms desmit, 20 gadiem. Pirms 20 gadiem banku noslēpums nozīmēja, ka neviens neko nezina par to, kas notiek starp klientu un banku. Ja nu vienīgi ar kriminālprocedūrām nepierāda pretējo. Pašlaik pamattēze ir caurspīdīgums. Valstis apmainās ar informāciju par nodokļu maksātājiem. Bankas sniedz valstij informāciju par nodokļu maksātājiem, un valstis attīsta savas sistēmas, lai spētu šo informāciju pielietot un analizēt, kādi ir patiesie nodokļu samaksas apjomi pret tiem, kas būtu loģiski pret biznesa apjomu.

Cik Latvijas bankas pašlaik ir gatavas šādā veidā sadarboties ar VID?

Bankas savu izpratni arī maina laikam līdzi. Pašlaik jau paši gribam arvien mērķtiecīgāk sadarboties ar valsti, lai informācijas apmaiņa būtu kvalitatīva un elektroniska. Jābūt balansam - bankas ir gatavas dot datus, bet valstij jāspēj šos datus pielietot. Tāpēc procesam jānotiek pakāpeniski. Lai nebūtu tā, ka bankām jāsniedz ļoti daudz datu, kas tām rada papildu finanšu slogu, bet otrā pusē dati krājas vai pat notiek datu noplūde.

Abiem jāaug līdzvērtīgi – valsts pusei jāspēj parādīt, kā dati tiek izmantoti, kā jaunu datu iegūšana vairo valsts spēju analizēt un kā tas atsaucas uz negodīgas konkurences mazināšanu un uz nodokļu nemaksāšanas samazināšanu. Un otrādi. Bankām jābūt iespējai no valsts saņemt atbilstošus datus klienta riska novērtēšanai. Pašlaik aicinām VID sniegt datus kredītbirojiem par nodokļu nemaksātājiem. Mums šķiet tikai dabiski, ka automatizētā veidā nodokļu nemaksātāju dati integrējas licencēto kredītinformācijas biroju sistēmās, ļaujot noteikt, kuri ir riskantāki un kuri mazāk riskanti klienti. Tas nozīmētu: ja cilvēks saņem legālu, ar nodokļiem apliktu algu un viņam nav nekustamo īpašumu nodokļu un citu parādu, tad kredītreitings būtu būtiski labāks nekā minimālās algas saņēmējam ar nenomaksātiem nodokļiem. Šādi bankas caur risku politiku spētu kopā ar valsti veidot pareizāku, atbildīgāku attieksmi pret to, kā iedzīvotāji sadarbojas ar valsti, cik sociāli atbildīgi tie ir.

VID nav atsaucies šādam aicinājumam?

Pagaidām VID norāda, ka 2019.gadā vai 2021.gadā varētu ko tādu darīt. Ceram, ka ar jauno VID vadību varēsim paātrināt procesus, kas abpusēji ļautu iegūt no elektroniskas datu apmaiņas.

Kas būs rezidentu banku izaicinājums tuvākajos gados?

Tās gaida tikpat dinamisks laiks. Sāk notikt tas, par ko hipotētiski runājām iepriekš. Ja pēdējos piecos gados vietējo ekonomiku un mājsaimniecību apkalpojošo tirgus spēlētāju skaits samazinājās uz mazāku tirgus dalībnieku rēķina, piemēram, "Danske Bank" pārdeva savu privātpersonu portfeli, tad pašlaik jau tas notiek lielāku spēlētāju līmenī . Paziņojums par "Nordea" un "DNB bankas" darbības apvienošanu Baltijā ir uzskatāms piemērs, ka tik daudz spēlētāju tirgū nespēj nodrošināt kapitāla atdevi akcionāriem un ka ekonomika ir par mazu tik daudz spēlētājiem. Šī tendence saglabāsies. Turklāt konkurenci vietējās ekonomikas apkalpošanā veidos arī ārvalstu klientus apkalpojošās bankas, kuras, lai diversificētu savu biznesa modeli, arī nekautrēsies paskatīties uz vietējās ekonomikas apkalpošanas iespējām. Tātad konkurence Latvijas gadījumā var būt pat dubultā. No vienas puses tā ir laba ziņa klientiem, jo spiež uz leju cenas, bet no otras puses cīņa par klientiem atver arī riskus, ka kāds pārsola, dempingo un nespēj izpildīt solīto.

Jārēķinās, ka naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības prasības audzēs izmaksas arī rezidentu bankās. Prasības aug visiem. Caurspīdīgums un prasība zināt savu klientu attiecas ne tikai uz ārvalstu klientu apkalpošanu, bet arī uz rezidentu bankām, tāpēc nākamgad arī šīm bankām šajā jomā būs jāiegulda papildu resursi.

Asociācijā esat jau sprieduši, cik lielu īpatsvaru no banku klientiem veido politiski nozīmīgās personas?

To laiks rādīs.

Šķiet, parlamentā ir sadzirdēts mūsu aicinājums, ka loģiskāk tomēr būtu valstī veidot vienu centralizētu politiski nozīmīgo personu sarakstu. Bankas to lietotu, un tad vairs nebūtu diskusiju, kas ir un kas nav politiski nozīmīga persona. Sarakstā varētu apkopot vismaz pirmā līmeņa politiski nozīmīgās personas, bet atvasinātās personas – radus - varētu fiksēt, lietojot valsts reģistrus un citus avotus. Šāds vienots risinājums samazinātu pārpratumus, izmaksas un līdz ar to būtu lētāks Latvijas tautsaimniecībai.

Ko banku sektors sagaida no topošās Finanšu sektora attīstības stratēģijas?


Bankas sagaida skaidru valodu un formulētu valsts izpratni par to, kas no piedāvātajiem virzieniem ir attīstāmi un atbalstāmi. Bankas ir piedāvājušas savu redzējumu. Reputācijas atjaunošana ir mantra. Kopējai efektivitātei būtiski nepieciešama ir digitalizācija, elektroniskās informācijas aprites uzlabošana. Jāievieš elektroniskā paraksta ērta lietošana.

Nemainīga nepieciešamība ir tiesiskās vides stiprināšana. Svarīga ir uzņēmējdarbības vide un veselīga nodokļu politika, kura nav pārspīlēta ar nodokļu likmēm, lai tiktu radīta interese par investīcijām, nevis investīcijas aizplūstu.

Kā redzat kreditēšanas attīstību šogad, nākamgad?


Uzņēmumu pusē pozitīvās tendences droši vien augs nākamā gada otrajā pusē struktūrfondu apgūšanas dēļ. Grūti teikt par mājsaimniecībām.

Ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās ir satraucoša. Pieaugums droši vien nākamgad būs, bet negribu solīt, cik tas būs straujš. Investīcijas ir ļoti ierobežotas, tās ir ļoti zemos līmeņos, un tas ir satraucoši.

Lielākās bažas ir par to, ka netiek radīts pietiekami daudz ilgtspējīgu darbavietu. Ir labi, ka ienāks struktūrfondu līdzekļi, ka tiks finansēti ceļi un cita infrastruktūra, ka pašvaldības tērēs vairāk naudas, bet vai tas radīs jaunas ilgtspējīgas darbavietas? Jaunas ilgtspējīgas darbavietas var radīt tikai un vienīgi privātas investīcijas. Pašlaik to līmenis ir dramatiski zems. Tas satrauc. Un neskaidrība ar nodokļu perspektīvu nākotnē.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni pēc Komercbanku asociācijas prezidenta amata atstāšanas?


Pieci ar pusi gadi, ko šajā nozarē esmu pavadījis, ir mans ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur esmu strādājis. Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos.

Pašlaik gribu vairāk pievērsties īstai uzņēmējdarbībai. Darbs "Valsts nekustamo īpašumu" padomē varbūt nav pati īstākā uzņēmējdarbība, bet tas ļauj daudz dinamiskāk raudzīties uz ekonomiku un būt tai tuvāk, sajust ekonomikas tendences.

Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem.

Tātad radīt darba vietas?


Tieši tā.

Jums ir interese par savu biznesu?

Jā, tas būs arī viens no virzieniem.

Bet tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.

Ko novēlat nākamai Komercbanku asociācijas vadītājai?


Gribētu novēlēt dinamisku, starptautisku redzējumu. Radīt sajūtu, ka industrijas potenciāls un perspektīva šajā pārmaiņu laikā ir ļoti liela. Ar šo ticību var dabūt jaunu uzrāvienu. Pašlaik industrijā ir ļoti daudz zināšanu, datu un prasmju. Novēlu iegūt vienotu stratēģisko redzējumu. Vienā virzienā ejot, industrija atkal var sākt iet uz priekšu ļoti lieliem soļiem. Vienotības sajūta industrijā ir pats lielākais izaicinājums.

Pagaidām asociācijas pārvaldība paliks pašreizējā formātā? Vasarā tika grozīti statūti un tika paredzēta iespēja paplašināt valdi līdz trim valdes locekļiem viena vietā.

Būs plašāka valde, būs pārmaiņas. Mans uzdevums bija visu sagatavot līdz brīdim, kad asociācija sāk strādāt ar jaunu valdes formātu. Pašlaik būs viens valdes loceklis, no janvāra kopā ar Sandu Liepiņu būs divi valdes locekļi. Būs vairāk augsta līmeņa pārstāvību nodrošināt spējīgi cilvēki, kas veidos industrijas pārstāvības kopīgu elpu un ritmu.

Kas būs otrs cilvēks valdē?


No 18.novembra valdē darbu sāks Jānis Brazovskis, no 9.janvāra - Sanda Liepiņa. Par tālāko laiks rādīs, kāds būs jaunās vadības redzējums.

Banku ziņas

Kopš 4. decembra SEB bankas klientiem ir pieejami zibmaksājumi
Sākot ar 4. decembri, SEB bankas klientiem ir pieejami zibmaksājumi – naudas pārskaitījumi eiro valūtā uz citām bankām Eiropā, kas tiek izpild...


Meridian Trade Bank sāk piedāvāt bezkontakta karti
Sākot ar 2017. gada 27. novembri AS "Meridian Trade Bank" piedāvā klientiem bezkontakta Maestro karti.


Pieci iemesli, kāpēc uzkrāt Pensiju 3. līmenī gada nogalē?
Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu Pensiju 3. ...


Swedbank aptauja: jaunieši vēlas stabilitāti, aug ticība Latvijas darba tirgum
Stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liec...


Statistika

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte