Noderīgi

Banku analītiķi: Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām

Pievienots: 08.03.2017
Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām, aģentūrai LETA norādīja banku analītiķi, komentējot šodien satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) pausto, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu.*

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. "Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams," uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. "Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies," viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir viens no iemesliem, kas liek pastiprināti veikt strukturālās pārmaiņas, kas visupirms nozīmē precīzi noteikt prioritātes un pie tām turēties. "Uzturēt pašreizējo sistēmu - ceļi, veselības, izglītības sistēmu - pie esošajām tendencēm kļūs tikai sarežģītāk. Atliekot risinājumus, degradācija turpināsies un pensiju līdzekļi to nekādi neatrisinās. Tādēļ pensiju līdzekļi šādiem mērķiem nav novirzāmi, kaut, iespēja, ka tie tiktu vairāk ieguldīti Latvijas ekonomikā, ir atbalstāma. Šajā virzienā būtu bijis jau jābūt nozīmīgākām iestrādēm, lai šādas iespējas tiktu radītas," viņš teica.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensiju uzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. "Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus," viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pensiju fondu līdzekļu novirzīšana autoceļu sakārtošanai, pēc būtības, var nozīmēt tikai divas lietas, vai nu valsts aizņemas no pensiju fondiem, kas gan ne ar ko neatšķirtos no aizņemšanās finanšu tirgos, vai tiek piedāvāta iedzīvotāju pensiju uzkrājumu nacionalizēšana. Pēdējais gan nozīmētu pilnīgu pensiju sistēmas maiņu un absolūtu ticības zudumu pensiju sistēmai, brīdī, kad par prioritāti ir izvirzīta ēnu ekonomikas mazināšana. Vienlaikus no budžeta viedokļa šie izdevumi jebkurā gadījumā veidotu papildu deficītu, ko neļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas starptautiskās saistības pret Eiropas Savienību.

"Visbeidzot, ļoti dīvaini ir arī tas, ka par tādu tautsaimniecībai nozīmīgu jomu, kā autoceļu un veselības nozares finansēšanu tiek runāts pilnīgi atrauti no pašreiz topošās nodokļu stratēģijas, lai gan tieši valsts vajadzību sabalansēšana ar mūsu finansiālajām iespējām ir galvenais fiskālās politikas uzdevums. Tādēļ atbilde par to, cik un kādā apmērā mēs spēsim finansēt autoceļus, Latvijā būtu jādod pašreiz topošajai nodokļu stratēģijai," pauda Āboliņš.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. "Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensiju fondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu," viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka Latvijā galēji bezatbildīgā veidā ir izveidoti un tiek saglabāti dažādi nodokļu "specrežīmi", it kā uzņēmējdarbības attīstībai. "Tie gan samazina nodokļu ieņēmumus, gan cilvēku iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, tātad gan palielinot viņu pašu riskus, gan samazinot resursus sociālās apdrošināšanas sistēmas šībrīža klientiem. Tie ne tikai grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabiedrības solidaritāti, bet arī deformē uzņēmējdarbības stimulus, tādējādi bremzējot darba ražīguma pieaugumu, līdz ar to netieši vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus. (..) Šis ir punkts, no kura sākt pārdomas par lielāku finansējumu ceļiem. Infrastruktūra ir jāapmaksā no nodokļu ieņēmumiem. Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām," viņš uzsvēra.

Tāpat "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums - vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām?

"Nav ne mazāko šaubu, ka daudzviet cilvēku skaits krasi samazināsies arī tad, ja ceļi būs perfekti. Slikti ceļi ir tikai viens no daudziem apstākļiem, kas veicina strauju urbanizāciju. Novēršot vienu no faktoriem, bet nenovēršot pārējos (kas nav iespējams), nekas netiks atrisināts. Šie faktori ir iedzīvotāju skaits, blīvums un prasmju daudzveidība, kas nespēj ieinteresēt investorus, elektrības jaudas, attīstībā neieinteresēta un nekompetenta vietējā pārvalde, nepievilcīgi mājokļi, ražošanas telpu neesamība u.c. Var redzēt daudz pamestu māju arī pie labām šosejām. Līdz ar to it kā esošais ceļu darbu deficīts jeb parāds infrastruktūrai, ko rēķina miljardu miljardos, daļēji ir fikcija - nākotnē infrastruktūra būs pavisam citāda," teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" satiksmes ministrs sacīja, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. Augulis atzina, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Ministrs arī piebilda, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās.


*Avots: Leta

Banku ziņas

No šodienas Latvijā var maksāt ar viedtālruni
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā no šodienas var norēķināties ar viedtālruni. Mobilo maksājumu risinājumu izstrādājusi banka Cit...


Bērni un jaunieši norēķinu karti bieži izmanto kā krājkasi
Kā liecina DNB apkopotā informācija, bērniem un jauniešiem izveidotās norēķinu kartes visbiežāk tiek izmantotas trīs veidos – kā elektron...


Izmaiņas filiāles "Ķengarags" darba laikā
No 2017. gada 11. līdz 17. septembrim un no 2017. gada 25. septembra līdz 8. oktobrim filiāle "Ķengarags" strādās ar pusdienas pārtraukumu no 13:00 lī...


Uzņēmumiem būs pieejams jauns finanšu atbalsta instruments - portfeļgarantijas
Ministru kabinets šā gada 5. septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finan&scaron...


Statistika

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte